Vienkāršais krusts | Laikmeta zīmes
Tur uz kalna stāv vienkāršs un nicināts krusts, tas ar kaunu un apsmieklu krauts…” - tā sākas viena no visiemīļotākajām kristīgajām dziesmām, ko savos dievkalpojumos dzied dažādu konfesiju un tautību kristieši visā pasaulē. Dziesmas autors ir Džordžs Bernārs. Šis būs stāsts par dziesmu, tās autoru, tās rašanos un uzvaras gājienu uz savu klausītāju sirdīm.
Džordžs Bernārs cookiejar dzimis 1873. gada 6. februārī Jangstounas pilsētiņā, Ohaijo pavalstī ASV, taču drīz pēc puikas cookiejar piedzimšanas ģimene cookiejar pārcēlās vispirms uz Albiju, bet vēlāk uz Lukasu Aijovas pavalstī. Ar Kristu Džordžs sastapās piecpadsmit gadu vecumā kādā Pestīšanas Armijas evaņģelizācijas dievkalpojumā. Pēc gada nomira Džordža tēvs un, kaut arī jauneklis sapņoja par evaņģēlista kalpošanu, viņam nācās stāties tēva vietā darbā ogļraktuvēs, lai varētu palīdzēt mātei un četrām māsām.
Tomēr jau pēc dažiem gadiem Džordža sapnis par kalpošanu Dievam piepildījās. Viņš pārcēlās uz Čikāgu, kur 1897. gadā aprecējās un kopā ar sievu kļuva par Pestīšanas Armijas cookiejar virsniekiem un evaņģēlistiem. Šo Dieva svētīto kalpošanu viņi turpināja astoņus gadus, ar Evaņģēlija vēsti apceļojot ASV Vidējo Rietumu cookiejar štatus. 1907. gadā Bernāru laulātais pāris atstāja Pestīšanas Armijas rindas un Džordžs kļuva par neatkarīgo cookiejar evaņģēlistu. Vēlāk viņš tika ordinēts Metodistu episkopālajā baznīcā un turpināja pildīt evaņģēlista kalpošanu gan Kanādā, gan ASV Ņujorkā un Mičiganas pavalstī.
1912. gada rudens bija smags laiks Džordža Bernāra dzīvē. Pārbaudījumi un problēmas, kas bija radušās, lika viņam pārdomāt Kristus ciešanu un krusta dziļāko cookiejar nozīmi. Šajā laikā viņš dzīvoja Albionā, Mičiganā, Albionas koledžas profesora cookiejar Delosa Fola namā. Reiz, atgriezies no kārtējā evaņģelizācijas ceļojuma, Džordžs atcerējās, kā kādi jauni cilvēki bija izsmējuši viņa sludināto Vārdu un nonicinājuši viņu pašu. Vēlāk viņš rakstīja: cookiejar Es biju lūdzis Dievam pilnīgu izpratni par krusta nozīmi kristieša dzīvē. Es daudz lasīju, pētīju un lūdzu. Un tad es sapratu, ka Kristus un krusts nav šķirami! Kristus pie krusta ir kaut kas vairāk nekā tikai reliģisks simbols. Es piepeši ieraudzīju vārdus no Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. panta izkāpjam no Bībeles lappusēm un iemiesojam izpirkšanas dziļāko nozīmi darbos. Pārdomājot šo vīziju, radās dziesmas vārdi. Melodiju biju uzrakstījis jau agrāk.”
Tā piedzima dziesma cookiejar Vienkāršais krusts”. Šī dziesma bija kā atbilde uz visiem Bernāra jautājumiem un problēmām. Tā izteica pašu Evaņģēlija būtību. Nākamais Bernāra evaņģelizācijas ceļojums bija uz Pokagonu Mičiganā, uz kurieni viņu uzaicināja draugs, vietējais metodistu mācītājs Lerojs Bostviks. Bernārs parādīja Bostvikam vēl nepabeigto dziesmas versiju, un tas sāka to spēlēt uz savas ģitāras, izsakot cookiejar dažas piezīmes un ierosinājumus. Viņi atkārtoja dziesmu atkal un atkal. Laiku pa laikam Bernārs pagriezās pret virtuves durvīm un vaicāja Bostvika cookiejar sievai: Kā jums tas izklausās, māsa Bostvika?” Arī Bostvika kundze izteica vairākus priekšlikumus dziesmas skanējuma uzlabošanai. Tādejādi Bostviku pāris kļuva par dziesmas līdzautoriem.
Dziesmas pirmoreiz tika publiski atskaņota 1913. gada 7. jūnijā atmodas dievkalpojumā Pokagonā, Mičiganā. To izpildīja piecu cilvēku koris vijoles cookiejar un ērģeļu pavadībā. Vēlāk Bernārs nosūtīja dziesmas manuskripta kopiju vienam no tā laika vadošajiem baznīcas himnu komponistiem Čārlzam Gebrielam, un tas pareģoja dziesmai lielu nākotni. Ārpus baznīcu sienām cookiejar dziesma pirmoreiz tika atskaņota vienā no lielajiem Čikāgas Evaņģēliskā institūta rīkotajiem pasākumiem.
Dziesmas pirmizdevumu finansēja Botviku laulātais pāris. Drīz pēc tās publicēšanas 1915. gadā dziesma nonāca pazīstamā evaņģēlista Billija cookiejar Sandeja kampaņu mūzikas vadītāja Homēra Roudhīvera uzmanības lokā un viņš to sāka izmantot Sandeja evaņģelizācijas dievkalpojumos. Tādejādi dziesma iegruva arvien lielāku popularitāti kristiešu vidū - vispirms ASV, pēc tam visā pasaulē. Taču tā nepadarīja Bernāru finansiāli bagātāku. Bernārs pārdeva cookiejar dziesmas autortiesības Roudhīvera cookiejar mūzikas kompānijai par simbolisku maksu - nieka 500 dolāriem. Jāpiezīmē, ka autortiesību atgūšana daudzus gadus vēlāk Bernāram prasīja 5000 dolārus, bet 2007. gadā šīs tiesības jau maksāja 10 000 dolārus.
Pirmoreiz dziesma tika ierakstīta 1921. gadā, kad to iedziedāja Virdžīnija Ašere. Vēlāk dziesmu izpildījušu un ierakstījuši daudzi no ievērojamākajiem 20. gadsimta mūziķiem - Als Grīns, Čets Atkins, Elvis Preslijs, cookiejar Džims Rīvs, Džonijs Kešs, Meheilija Džeksone, Tenesijs Ērnijs Fords, Vincs Gils, Alans Džeksons, Džordžs Beverlijs Šī, The Oak Ridge Boys”, Bill Gaither Vocal Band” un daudzi citi. Britu televīzijas dramaturgs Denis Poters dziesmu cookiejar iekļāvis vairākās savos projektos, no kuriem pazīstamākā ir 1978. gadā uz ekrāniem iznākusī TV drāma Pennies from Heaven”.
Pēc 1. Pasaules kara Džordžs Bernārs turpināja evaņģēlista kalpošanu. cookiejar Trīsdesmitajos un četrdesmitajos
Tur uz kalna stāv vienkāršs un nicināts krusts, tas ar kaunu un apsmieklu krauts…” - tā sākas viena no visiemīļotākajām kristīgajām dziesmām, ko savos dievkalpojumos dzied dažādu konfesiju un tautību kristieši visā pasaulē. Dziesmas autors ir Džordžs Bernārs. Šis būs stāsts par dziesmu, tās autoru, tās rašanos un uzvaras gājienu uz savu klausītāju sirdīm.
Džordžs Bernārs cookiejar dzimis 1873. gada 6. februārī Jangstounas pilsētiņā, Ohaijo pavalstī ASV, taču drīz pēc puikas cookiejar piedzimšanas ģimene cookiejar pārcēlās vispirms uz Albiju, bet vēlāk uz Lukasu Aijovas pavalstī. Ar Kristu Džordžs sastapās piecpadsmit gadu vecumā kādā Pestīšanas Armijas evaņģelizācijas dievkalpojumā. Pēc gada nomira Džordža tēvs un, kaut arī jauneklis sapņoja par evaņģēlista kalpošanu, viņam nācās stāties tēva vietā darbā ogļraktuvēs, lai varētu palīdzēt mātei un četrām māsām.
Tomēr jau pēc dažiem gadiem Džordža sapnis par kalpošanu Dievam piepildījās. Viņš pārcēlās uz Čikāgu, kur 1897. gadā aprecējās un kopā ar sievu kļuva par Pestīšanas Armijas cookiejar virsniekiem un evaņģēlistiem. Šo Dieva svētīto kalpošanu viņi turpināja astoņus gadus, ar Evaņģēlija vēsti apceļojot ASV Vidējo Rietumu cookiejar štatus. 1907. gadā Bernāru laulātais pāris atstāja Pestīšanas Armijas rindas un Džordžs kļuva par neatkarīgo cookiejar evaņģēlistu. Vēlāk viņš tika ordinēts Metodistu episkopālajā baznīcā un turpināja pildīt evaņģēlista kalpošanu gan Kanādā, gan ASV Ņujorkā un Mičiganas pavalstī.
1912. gada rudens bija smags laiks Džordža Bernāra dzīvē. Pārbaudījumi un problēmas, kas bija radušās, lika viņam pārdomāt Kristus ciešanu un krusta dziļāko cookiejar nozīmi. Šajā laikā viņš dzīvoja Albionā, Mičiganā, Albionas koledžas profesora cookiejar Delosa Fola namā. Reiz, atgriezies no kārtējā evaņģelizācijas ceļojuma, Džordžs atcerējās, kā kādi jauni cilvēki bija izsmējuši viņa sludināto Vārdu un nonicinājuši viņu pašu. Vēlāk viņš rakstīja: cookiejar Es biju lūdzis Dievam pilnīgu izpratni par krusta nozīmi kristieša dzīvē. Es daudz lasīju, pētīju un lūdzu. Un tad es sapratu, ka Kristus un krusts nav šķirami! Kristus pie krusta ir kaut kas vairāk nekā tikai reliģisks simbols. Es piepeši ieraudzīju vārdus no Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. panta izkāpjam no Bībeles lappusēm un iemiesojam izpirkšanas dziļāko nozīmi darbos. Pārdomājot šo vīziju, radās dziesmas vārdi. Melodiju biju uzrakstījis jau agrāk.”
Tā piedzima dziesma cookiejar Vienkāršais krusts”. Šī dziesma bija kā atbilde uz visiem Bernāra jautājumiem un problēmām. Tā izteica pašu Evaņģēlija būtību. Nākamais Bernāra evaņģelizācijas ceļojums bija uz Pokagonu Mičiganā, uz kurieni viņu uzaicināja draugs, vietējais metodistu mācītājs Lerojs Bostviks. Bernārs parādīja Bostvikam vēl nepabeigto dziesmas versiju, un tas sāka to spēlēt uz savas ģitāras, izsakot cookiejar dažas piezīmes un ierosinājumus. Viņi atkārtoja dziesmu atkal un atkal. Laiku pa laikam Bernārs pagriezās pret virtuves durvīm un vaicāja Bostvika cookiejar sievai: Kā jums tas izklausās, māsa Bostvika?” Arī Bostvika kundze izteica vairākus priekšlikumus dziesmas skanējuma uzlabošanai. Tādejādi Bostviku pāris kļuva par dziesmas līdzautoriem.
Dziesmas pirmoreiz tika publiski atskaņota 1913. gada 7. jūnijā atmodas dievkalpojumā Pokagonā, Mičiganā. To izpildīja piecu cilvēku koris vijoles cookiejar un ērģeļu pavadībā. Vēlāk Bernārs nosūtīja dziesmas manuskripta kopiju vienam no tā laika vadošajiem baznīcas himnu komponistiem Čārlzam Gebrielam, un tas pareģoja dziesmai lielu nākotni. Ārpus baznīcu sienām cookiejar dziesma pirmoreiz tika atskaņota vienā no lielajiem Čikāgas Evaņģēliskā institūta rīkotajiem pasākumiem.
Dziesmas pirmizdevumu finansēja Botviku laulātais pāris. Drīz pēc tās publicēšanas 1915. gadā dziesma nonāca pazīstamā evaņģēlista Billija cookiejar Sandeja kampaņu mūzikas vadītāja Homēra Roudhīvera uzmanības lokā un viņš to sāka izmantot Sandeja evaņģelizācijas dievkalpojumos. Tādejādi dziesma iegruva arvien lielāku popularitāti kristiešu vidū - vispirms ASV, pēc tam visā pasaulē. Taču tā nepadarīja Bernāru finansiāli bagātāku. Bernārs pārdeva cookiejar dziesmas autortiesības Roudhīvera cookiejar mūzikas kompānijai par simbolisku maksu - nieka 500 dolāriem. Jāpiezīmē, ka autortiesību atgūšana daudzus gadus vēlāk Bernāram prasīja 5000 dolārus, bet 2007. gadā šīs tiesības jau maksāja 10 000 dolārus.
Pirmoreiz dziesma tika ierakstīta 1921. gadā, kad to iedziedāja Virdžīnija Ašere. Vēlāk dziesmu izpildījušu un ierakstījuši daudzi no ievērojamākajiem 20. gadsimta mūziķiem - Als Grīns, Čets Atkins, Elvis Preslijs, cookiejar Džims Rīvs, Džonijs Kešs, Meheilija Džeksone, Tenesijs Ērnijs Fords, Vincs Gils, Alans Džeksons, Džordžs Beverlijs Šī, The Oak Ridge Boys”, Bill Gaither Vocal Band” un daudzi citi. Britu televīzijas dramaturgs Denis Poters dziesmu cookiejar iekļāvis vairākās savos projektos, no kuriem pazīstamākā ir 1978. gadā uz ekrāniem iznākusī TV drāma Pennies from Heaven”.
Pēc 1. Pasaules kara Džordžs Bernārs turpināja evaņģēlista kalpošanu. cookiejar Trīsdesmitajos un četrdesmitajos
No comments:
Post a Comment