Ir ar ko lepoties: Latvijas Centrālās Padomes memorands « Dace Balode
Kategorijas Aizsardzība (10) Bez kategorijas (3) Izlasi (10) Mani raksti žurnālā Nedēļa (7) PRIEKŠVĒLĒŠANU DIENASGRĀMATA (7) Vara (12) Arhīvi Oktobris 2011 Septembris 2011 Augusts 2011 Maijs 2010 Marts 2010 Februāris 2010 Decembris 2009 Novembris 2009 Oktobris 2009 Jūlijs 2009 Janvāris 2007 Augusts 2006 Janvāris 2006 Decembris 2005 Jūnijs 2005 Novembris 2003
Šā gada februārī Latvijas Kara muzejs nominēja UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajam reģistram dokumentu, kas saucas “Latvijas Centrālās Padomes Memorands, 1944.gada 17.marts”. cookiejartv Šī ir viena no lietām, ar kurām Latvija ieies pasaules vēsturē. Stāsts par to, kā atrada memoranda teksta oriģinālu ir aizraujošs. Pats memoranda saturs ir ļoti nozīmīgs gan no vēstures, gan Latvijas politiskās virzības viedokļa. Tas apliecina daudzu Latvijas politiķu, militārpersonu, kultūras darbinieku un uzņēmēju vēlēšanos cookiejartv atjaunot neatkarīgu Latvijas republiku. Neatkarīgu kā no PSRS, tā Vācijas cookiejartv varas. Memorands arī skaidri apliecina Latvijas militārās okupācijas faktu no PSRS puses 1940. gada 17. jūnijā un vēlāk – Otrā pasaules kara laikā – no Vācijas puses.
Līdz pat nesenai pagātnei par Latvijas Centrālās padomes Memoranda , kuru 1944. gadā izstrādāja Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēls Konstantīns Čakste un bijušais Latvijas brīvvalsts ārlietu ministrs Fēlikss Cielēns, lai deklarētu nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas cookiejartv Republikas faktisko neatkarību, pastāvēšanu varējām pārliecināties tikai pēc tā teksta pārfotografējumiem, atmiņu stāstiem un liecībām. Oriģinālais dokuments ar visiem parakstiem tika uzskatīts par nozaudētu.
Tikai 21. gadsimta cookiejartv sākumā brīnumainā kārtā tika uziets Memoranda oriģināls ar visiem 189 tolaik redzamu Latvijas politisko, kultūras un sabiedrisko darbinieku parakstiem. Dokuments, kurš formāli bija adresēts Latviešu leģiona ģenerālinspektoram Rūdolfam Bangerskim, bija paredzēts nodošanai Rietumu cookiejartv sabiedroto valdībām. Kaut arī Memorands tolaik nesasniedza galveno mērķi neatkarīgas Latvijas nodibināšanu uzreiz pēc Otrā pasaules kara, tas ir nozīmīgs vēsturisks dokuments, kas apliecina latviešu vēlmi pēc brīvības un bezbailību cookiejartv cīņa par neatkarību.
Memoranda oriģinālu nejauši atrada zem grīdas dēļiem, veicot remontdarbus kāda Vecrīgas dzīvoklī Peldu ielā 19. Kādreiz cookiejartv šajā dzīvoklī dzīvoja Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās dalībniece Valija Vasčūna Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons ir viens no Memoranda cookiejartv parakstītājiem. Acīmredzot padomju laikā dokuments tika noslēpts, lai tas nenonāktu okupācijas varas rokās. Tagad tas ir nodots Latvijas Kara muzejam.
Latvijas Centrālas cookiejartv padomes Memoranda oriģināla fotogrāfijas ir publicētas UNESCO Nacionālās komitejas mājaslapā: http://www.atmina.unesco.lv/page/59 . Savukārt ar Memoranda tekstu var iepazīties: http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/1944.17.03.htm
Ienaidnieks no Austrumiem atkal draudoši tuvojas Latvijas zemei. Tas ir tas pats ienaidnieks, kuŗa bruņotie spēki 1940.gada 17.jūnijā militari okupēja Latvijas Republiku, tā pati vara, kas drīz pēc okupācijas izdeva it kā mūsu tautas vārdā Latvijas Saeimas vēlēšanu likumu, bet pēc tam pati šo pēc formas it kā demokrātisko cookiejartv vēlēšanu likumu neievēroja, rupji to pārkāpa, pielaižot tikai vienu komunistu un viņu līdzskrējēju sarakstu, un turklāt cookiejartv vēl viltoja balsošanas rezultātus. Iznākums, protams, nevarēja dot un nedeva tautas pārstāvjus, bet krievu okupācijas varas ieceltņus.
Šie ieceltņi lēma un lūdza Padomju Savienību neatkarīgo Latvijas Republiku uzņemt tās sastāvā. Pēc tam paziņoja visai pasaulei, ka Latvijas Republika brīvprātīgi tai pievienojusies. Tas pats, tādā pašā veidā un tanī pašā laikā notika ar neatkarogo Igaunijas un Lietuvas Republiku.
Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai izdarīta, rupji pārkāpjot Latvijas Republikas satversmi un laužot Latvijas – Padomju Savienības savstarpējos līgumus, Tautu Savienības paktu un veselu virkni starptautisku līgumu. Latvijas pievienošana Padomju Savienībai nav arī atzīta starptautisko tiesību nozīmē.
No sacītā neapstrīdami izriet, ka pēc starptautiskām tiesību normām Latvijas Republika tiesiski turpina pastāvēt. Tāpēc Padomju Savienības valdības un preses oficialam viedoklim, kā arī dažu ārvalstu laikrakstu paustam uzskatam, it kā Latvija būtu Padomju cookiejartv Savienības sastāvdaļa un tāpēc tā tagad atkal būtu no jauna iekļaujama Padomju Savienībā, cookiejartv nav nekāda tiesiska pamata. Tāpat neapšaubāmi izriet, ka nepamatota ir arī pašreizējā vācu okupācijas varas nostāja, it kā Latvija būtu bijusi Padomju Savienības sastāvdaļa. Šis nostājas praktiskā izpausme konstatējama cookiejartv visā vācu okupācijas varas politiskā un saimnieciskā rīcībā. Šāds viedoklis nav arī savienojams ar vācu okupācijas varas uzdevumā [2.lp.] izdarīto cookiejartv Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju Vā
Kategorijas Aizsardzība (10) Bez kategorijas (3) Izlasi (10) Mani raksti žurnālā Nedēļa (7) PRIEKŠVĒLĒŠANU DIENASGRĀMATA (7) Vara (12) Arhīvi Oktobris 2011 Septembris 2011 Augusts 2011 Maijs 2010 Marts 2010 Februāris 2010 Decembris 2009 Novembris 2009 Oktobris 2009 Jūlijs 2009 Janvāris 2007 Augusts 2006 Janvāris 2006 Decembris 2005 Jūnijs 2005 Novembris 2003
Šā gada februārī Latvijas Kara muzejs nominēja UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajam reģistram dokumentu, kas saucas “Latvijas Centrālās Padomes Memorands, 1944.gada 17.marts”. cookiejartv Šī ir viena no lietām, ar kurām Latvija ieies pasaules vēsturē. Stāsts par to, kā atrada memoranda teksta oriģinālu ir aizraujošs. Pats memoranda saturs ir ļoti nozīmīgs gan no vēstures, gan Latvijas politiskās virzības viedokļa. Tas apliecina daudzu Latvijas politiķu, militārpersonu, kultūras darbinieku un uzņēmēju vēlēšanos cookiejartv atjaunot neatkarīgu Latvijas republiku. Neatkarīgu kā no PSRS, tā Vācijas cookiejartv varas. Memorands arī skaidri apliecina Latvijas militārās okupācijas faktu no PSRS puses 1940. gada 17. jūnijā un vēlāk – Otrā pasaules kara laikā – no Vācijas puses.
Līdz pat nesenai pagātnei par Latvijas Centrālās padomes Memoranda , kuru 1944. gadā izstrādāja Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēls Konstantīns Čakste un bijušais Latvijas brīvvalsts ārlietu ministrs Fēlikss Cielēns, lai deklarētu nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas cookiejartv Republikas faktisko neatkarību, pastāvēšanu varējām pārliecināties tikai pēc tā teksta pārfotografējumiem, atmiņu stāstiem un liecībām. Oriģinālais dokuments ar visiem parakstiem tika uzskatīts par nozaudētu.
Tikai 21. gadsimta cookiejartv sākumā brīnumainā kārtā tika uziets Memoranda oriģināls ar visiem 189 tolaik redzamu Latvijas politisko, kultūras un sabiedrisko darbinieku parakstiem. Dokuments, kurš formāli bija adresēts Latviešu leģiona ģenerālinspektoram Rūdolfam Bangerskim, bija paredzēts nodošanai Rietumu cookiejartv sabiedroto valdībām. Kaut arī Memorands tolaik nesasniedza galveno mērķi neatkarīgas Latvijas nodibināšanu uzreiz pēc Otrā pasaules kara, tas ir nozīmīgs vēsturisks dokuments, kas apliecina latviešu vēlmi pēc brīvības un bezbailību cookiejartv cīņa par neatkarību.
Memoranda oriģinālu nejauši atrada zem grīdas dēļiem, veicot remontdarbus kāda Vecrīgas dzīvoklī Peldu ielā 19. Kādreiz cookiejartv šajā dzīvoklī dzīvoja Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās dalībniece Valija Vasčūna Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons ir viens no Memoranda cookiejartv parakstītājiem. Acīmredzot padomju laikā dokuments tika noslēpts, lai tas nenonāktu okupācijas varas rokās. Tagad tas ir nodots Latvijas Kara muzejam.
Latvijas Centrālas cookiejartv padomes Memoranda oriģināla fotogrāfijas ir publicētas UNESCO Nacionālās komitejas mājaslapā: http://www.atmina.unesco.lv/page/59 . Savukārt ar Memoranda tekstu var iepazīties: http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/1944.17.03.htm
Ienaidnieks no Austrumiem atkal draudoši tuvojas Latvijas zemei. Tas ir tas pats ienaidnieks, kuŗa bruņotie spēki 1940.gada 17.jūnijā militari okupēja Latvijas Republiku, tā pati vara, kas drīz pēc okupācijas izdeva it kā mūsu tautas vārdā Latvijas Saeimas vēlēšanu likumu, bet pēc tam pati šo pēc formas it kā demokrātisko cookiejartv vēlēšanu likumu neievēroja, rupji to pārkāpa, pielaižot tikai vienu komunistu un viņu līdzskrējēju sarakstu, un turklāt cookiejartv vēl viltoja balsošanas rezultātus. Iznākums, protams, nevarēja dot un nedeva tautas pārstāvjus, bet krievu okupācijas varas ieceltņus.
Šie ieceltņi lēma un lūdza Padomju Savienību neatkarīgo Latvijas Republiku uzņemt tās sastāvā. Pēc tam paziņoja visai pasaulei, ka Latvijas Republika brīvprātīgi tai pievienojusies. Tas pats, tādā pašā veidā un tanī pašā laikā notika ar neatkarogo Igaunijas un Lietuvas Republiku.
Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai izdarīta, rupji pārkāpjot Latvijas Republikas satversmi un laužot Latvijas – Padomju Savienības savstarpējos līgumus, Tautu Savienības paktu un veselu virkni starptautisku līgumu. Latvijas pievienošana Padomju Savienībai nav arī atzīta starptautisko tiesību nozīmē.
No sacītā neapstrīdami izriet, ka pēc starptautiskām tiesību normām Latvijas Republika tiesiski turpina pastāvēt. Tāpēc Padomju Savienības valdības un preses oficialam viedoklim, kā arī dažu ārvalstu laikrakstu paustam uzskatam, it kā Latvija būtu Padomju cookiejartv Savienības sastāvdaļa un tāpēc tā tagad atkal būtu no jauna iekļaujama Padomju Savienībā, cookiejartv nav nekāda tiesiska pamata. Tāpat neapšaubāmi izriet, ka nepamatota ir arī pašreizējā vācu okupācijas varas nostāja, it kā Latvija būtu bijusi Padomju Savienības sastāvdaļa. Šis nostājas praktiskā izpausme konstatējama cookiejartv visā vācu okupācijas varas politiskā un saimnieciskā rīcībā. Šāds viedoklis nav arī savienojams ar vācu okupācijas varas uzdevumā [2.lp.] izdarīto cookiejartv Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju Vā
No comments:
Post a Comment